SPĒCĪGAS EMOCIONĀLĀS REAKCIJAS: KĀPĒC
TĀS
RODAS?
August 5, 2026
Ko emocijas cenšas mums pateikt? "Es zinu, ka reaģēju pārāk asi, bet tajā brīdī nespēju sevi apturēt." "Es nesaprotu, kāpēc mani tik ļoti aizskāra viena piezīme." "Es gribētu justies mierīgāk, bet šķiet, ka ķermenis dzīvo savu dzīvi." Šādas domas psihologa kabinetā izskan bieži. Daudzi cilvēki jūtas apjukuši vai dusmīgi
uz
sevi,
jo
nesaprot
savas
reakcijas.
Nereti
rodas
sajūta,
ka
emocijas
ir
šķērslis,
kas
traucē
dzīvot
mierīgi
un
pieņemt
pārdomātus
lēmumus. Tomēr emocijas nav mūsu ienaidnieks. Tās nav kļūda, kas jāizlabo, vai vājuma pazīme,
no
kuras
jāatbrīvojas.
Emocijas
ir
dabiska
cilvēka
psiholoģiskās
un
bioloģiskās
funkcionēšanas
daļa.
Tās
palīdz
novērtēt
situācijas
nozīmīgumu,
pieņemt
lēmumus,
veidot
attiecības
un
pielāgoties
apkārtējai
videi.
Mūsdienu
pētījumi
liecina,
ka
emociju
regulācijas
prasmes
ir
viens
no
nozīmīgākajiem
faktoriem, kas saistīts ar psiholoģisko veselību un labu funkcionēšanu ikdienā (Chen et
al.,
2025) .
Emocijas nav "labas" vai "sliktas" Ikdienā mēs bieži dzirdam, ka vajadzētu domāt pozitīvi un izvairīties no negatīvām emocijām.
Taču
psiholoģijā
emocijas
netiek
dalītas
"labajās"
un
"sliktajās".
Katrai
emocijai
ir
sava
funkcija. Bailes palīdz pamanīt iespējamu apdraudējumu. Dusmas signalizē, ka, iespējams, ir pārkāptas mūsu robežas vai aizskartas svarīgas vērtības. Skumjas palīdz pielāgoties zaudējumam un mudina meklēt atbalstu. Prieks stiprina attiecības un motivē atkārtot pieredzi, kas mums ir nozīmīga. Grūtības rodas nevis tāpēc, ka emocijas eksistē, bet gan tad, ja tās kļūst ļoti intensīvas,
ilgstošas
vai
cilvēkam
nav
iespēju
tās
saprast
un
regulēt.
Kāpēc dažreiz reaģējam daudz spēcīgāk, nekā paši gribētu? Droši vien ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad šķietami neliela piezīme izraisa ļoti spēcīgas
emocijas.
Kāds paaugstina balsi, un pēkšņi rodas aizvainojums. Kāds neatbild uz ziņu, un prātu
pārņem
satraukums.
Kritiska
piezīme
darbā
liek
šaubīties
par
savu
vērtību. No malas šādas reakcijas var šķist nesamērīgas. Tomēr mūsu smadzenes neuztver katru
situāciju
kā
pilnīgi
jaunu.
Tās
nepārtraukti
izmanto
iepriekšējo
pieredzi,
lai
prognozētu
notiekošo
un
sagatavotu
organismu
iespējamai
rīcībai.
Tāpēc
dažkārt
mēs
reaģējam
ne
tikai
uz
šodienas
situāciju,
bet
arī
uz
agrāku
pieredzi,
kuru
šī
situācija
neapzināti
ir
aktivizējusi. Tas nenozīmē, ka mūsu emocijas ir nepareizas. Tās bieži vien ir signāls, ka šī situācija
skar
kaut
ko
mums
nozīmīgu.
Emocijas dzīvo arī ķermenī Emocijas piedzīvo ne tikai prāts, bet arī ķermenis. Trauksmes laikā var paātrināties sirdsdarbība, kļūt seklāka elpošana vai saspringt muskuļi.
Dusmu
laikā
organisms
gatavojas
rīcībai.
Skumju
laikā
bieži
jūtam
nogurumu,
smagumu
vai
vēlmi
norobežoties. Šīs reakcijas ir daļa no nervu sistēmas darbības. Tās palīdz organismam pielāgoties apkārtējai
videi
un
rūpēties
par
drošību
(Etkin,
Büchel,
&
Gross,
2015) .
Tieši tāpēc rūpes par emocionālo labsajūtu ietver ne tikai darbu ar domām, bet arī uzmanību
ķermenim,
elpošanai,
miegam
un
atpūtai.
Emociju regulācija nenozīmē emociju apspiešanu Daudzi cilvēki cenšas nejust dusmas, bailes vai skumjas, cerot, ka tās vienkārši pāries.
Tomēr
pētījumi
rāda,
ka
ilgstoša
emociju
apspiešana
biežāk
saistīta
ar
augstāku
psiholoģisko
distressu
un
sliktāku
pašsajūtu. Savukārt cilvēki, kuri spēj savas emocijas pamanīt, nosaukt vārdā un pakāpeniski regulēt,
biežāk
izjūt
lielāku
psiholoģisko
labklājību
un
veiksmīgāk
tiek
galā
ar
stresu
(Chen
et
al.,
2025). Tas nenozīmē, ka emocijas vienmēr ir jāizpauž. Emociju regulācija ir spēja izvēlēties, kā
reaģēt,
nevis
ļaut
emocijām
pilnībā
pārņemt
kontroli.
Kā iemācīties labāk sadzirdēt savas emocijas? Viens no vienkāršākajiem veidiem ir uz brīdi apstāties un sev pajautāt: • Ko es šobrīd jūtu? • Kas notika tieši pirms šīs emocijas? • Ko šī emocija cenšas man pateikt? • Kāda vajadzība šobrīd varētu būt palikusi neapmierināta? • Kas man šobrīd palīdzētu justies drošāk? Šie jautājumi ne vienmēr sniegs tūlītēju atbildi, taču tie palīdz no automātiskas reakcijas
pāriet
uz
lielāku
izpratni
par
sevi.
Kad ir vērts meklēt palīdzību? Reizēm emocijas kļūst tik intensīvas vai ilgstošas, ka sāk ietekmēt ikdienas dzīvi, darbu,
miegu
vai
attiecības.
Var
rasties
sajūta,
ka
vairs
nav
iespējams
tikt
galā
pašu
spēkiem. Šādos brīžos psihologa konsultācija var būt droša vide, kurā izprast savas emocijas, atpazīt
to
cēloņus
un
apgūt
jaunas
emociju
regulācijas
prasmes.
Palīdzības
meklēšana
nav
vājuma
pazīme.
Tā
ir
rūpes
par
sevi
un
savu
mentālo
veselību.
Noslēgumā Nākamreiz, kad piedzīvosi spēcīgas emocijas, nesteidzies sev jautāt: "Kas ar mani nav
kārtībā?" Pamēģini uzdot citu jautājumu: "Ko šī emocija cenšas man pateikt?" Bieži vien aiz dusmām slēpjas sāpes, aiz bailēm – vajadzība pēc drošības, bet aiz skumjām
–
zaudējums
vai
ilgas
pēc
tuvības.
Emocijas nav domātas tam, lai tās apklusinātu. Tās ir domātas tam, lai tās sadzirdētu.
Jo
labāk
spējam
izprast
savas
emocijas,
jo
vieglāk
spējam
pieņemt
lēmumus,
veidot
veselīgas
attiecības
un
rūpēties
par
savu
psiholoģisko
labsajūtu. Literatūra Chen, M. S., et al. (2025). Emotion regulation and mental health across cultures: A systematic
review
and
meta- analysis .
Nature
Human
Behaviour . Etkin, A., Büchel, C., & Gross, J. J. (2015). The neural bases of emotion regulation . Nature
Reviews
Neuroscience,
16 (11),
693-700. Saccaro, L., et al. (2024). Interventions Targeting Emotion Regulation: An Umbrella Review .